Pirmā Eiropas vasaras skola (EVS) trimdas latviešu bērniem notika 1979. gadā Minsterē, Vācijā - ar domu pulcēt dažādu Eiropas valstu bērnus, kuriem vienīgā kopējā sarunas valoda ir latviešu valoda. Turklāt ar cerību, ka vēlāk šie bērni turpinās latvisko izglītību Minsteres Latviešu ģimnāzijā. Tomēr pats svarīgākais - piesaistīt viņus latviešu sabiedrībai.
1992. gadā pirmā EVS notika Latvijā. Un šogad, 2019. gadā 28. jūlija līdz 11. augustam EVS notika Dauguļos, Dikļu pagastā. Dalībnieku ziņā bija liela ģeogrāfiska dažādība - Katara, Omāna, Azerbaidžāna, neskaitot, Eiropas valstis. Tas rāda, ka EVS logo - Draudzība bez robežām - joprojām ir aktuāls.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) izglītības padomes pārstāve Aira Priedīte stāsta, ka šogad uz EVS pieteikušies divreiz vairāk dalībnieku nekā iespējams uzņemt - tuvu pie 100. Lai nometnē būtu ģimeniska sajūta, kur viens otru pazīst, EVS rīkotāji cenšas neņemt vairāk par 50 dalībniekiem - ja nometne ir pārāk liela, tad pazūd savstarpējās saites.
Šogad priekšroka dota tiem jauniešiem, kuri bijuši dalībnieki jau iepriekšējās EVS. Tāpat ņemti dalībnieki no tālajām, eksotiskajām zemēm. Viens no atases kritērijiem - bērnam noteikti jārunā latviešu valodu, lai spētu sekot līdzi EVS nodarbībām, jo viens no EVS mērķiem ir uzlabot latviešu valodu.
A. Priedīte stāsta par EVS padomi, kur brīvprātīgi strādā bijušie EVS dalībnieki, kas izlemj nākamās nometnes saturu. EVS vadītāja Ilze Atardo, kura kopš 2015. gada dzīvo Itālijā un ir Milānas latviešu skolas skolotāja, papildina, ka vasaras skolas temats tiek izvēlēts, ņemot vērā tās atrašanās vietu - kas interesants atrodas apkārtnē. I. Atardo uzsver, ka svarīgi arī atrast balansu starp mācībām un izklaidi - ekskursijām u.c. Pa dienu jauniešiem ir kārtīgs darbs klasēs trīs vecuma grupās ar četriem skolotājiem, kur tiek apgūta latviešu valoda, Latvijas vērsture, dabaszinības un sociālās zinības - caur drāmu un teātri. Tās ir parastas mācību stundas - katru dienu 40 līdz 45 minūtes, un tās tiek arī prezentētas arī izlaidumā.
Trīspadsmitgadīgā Marta Jansone no Igaunijas, kura ir EVS dalībniece jau trešo gadu, uzsver, ka viņai vasaras skolā ir svarīgi būt, jo tur ir ļoti daudz draugu un viņai tur patīk.
Sešpadsmitgadīgais rīdzinieks Matīss Smīdss ir EVS dalībnieks jau trešo gadu. Diemžēl šis viņam ir pēdējais gads vasaras skolā, jo viņam ir jau 16. Nākotnē viņš vēlas būt EVS audzinātājs.
EVS vadītāja Ilze Atardo, paskaidro, ka vasaras skola paredzēta 11 līdz 16 gadus veciem jauniešiem. Tāpēc skolas noslēgumā ir izlaidums ar svētku koncertu, apsveikumiem un beidzēju klases priekšnesumu. Tas ir laiks, kad jaunieši jau ir patstāvīgi, bet vēl nav pilngadīgi, tāpēc viņiem ir apdomas laiks, vai viņi nākotnē gribētu kļūt par EVS audzinātājiem.
Galvenais audzinātājs Kārlis Svilāns, kurš dzimis Austrālijā un studējis Nīderlandē, EVS piedalās jau desmito gadu. Viņš uzskaita audzinātāja pienākumus: jāpieskata bērni, jāsaplāno vakara nodarbības u.c. Jācenšas, lai bērniem būtu ne tikai aizraujoša nometne, bet arī lai visi kopīgi strādātu. Svarīgi pārliecināties, ka visiem dalībniekiem klājas labi, tiek ievēroti noteikumi un visā nometnē valda labklājības sajūta. K. Svilāns papildina, ja viņa dzīvē nebūtu bijusi EVS, tad viņš noteikti tagad nerunātu latviski. Viņš nekad nav pastāvīgi dzīvojis Latvijā, un EVS bijušas vienīgās divas nedēļas, kurās viņš varējis sarunāties ar latviešu cilvēkiem.
EVS dalībnieks Matīss Smīdss piebilst, ja neko arī neiemācās vēsturē vai ģeogrāfijā, tad ieguvums jau ir tas vien, ka mācību process notiek latviski. Mācību process ir arī interesantāks nekā parastajā skolā. M. Smīdss teic, ka EVS bijuši daži audzēkņi, kuris sākotnēji ļoti slikti runājuši latviski, bet nometnes beigās jau varējuši kāpt uz skatuves un runāt tekstu.
ELA izglītības padomes pārstāve Aira Priedīte uzsver, ja bērns dzird, ka vēl kāds no diasporas bērniem nerunā perfektu latviešu valodu, tas viņam dod drosmi, un arī viņš pats sāk drošāk runāt. Galvenais audzinātājs Kārlis Svilāns papildina, ka tik intensīvās divās nedēļās dalībniekiem nav laika aizmirst iemācīto latviešu valodu. Ja tomēr neiemācās šajās divās EVS nedēļās, tad vismaz process ir sākts.
K. Svilānam EVS licis saprast, ko viņam nozīmē Latvija - tu nezini, ko esi zaudējis, līdz kamēr vairs tur neesi. Katru reizi, kad viņš nav vairs Latvijā, nāk atskārsme - Nīderlandē ir forša dzīve, bet tā nav Latvija. Nākotnē viņš domā pārcelties uz Latviju.
EVS dalībniece Marta Jansone piebilst, ka daļu latviskās identitātes viņai noteikti ir devusi vasaras skola. Viņai EVS ir latviska māja, kurā ļoti labi justies. Marta nezina, kur dzīvos nākotnē, bet latvietību viņa noteikti vēlas uzturēt.
EVS vadītāja Ilze Atardo uzsver, ka jebkurš pasākums - vasaras skola, nometne, pulciņš - ja tas kaut vienu cilvēku atvedīs atpakaļ uz Latviju, tad tas būs bijis tā vērts.
EVS dalībnieku sarunu Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" iespējams noklausīties šeit.
Autore: Ieva Freinberga
Avots:Latviesi.com